Par Borneo

Borneo sala

Borneo sala 743 330 km² platībā ir trešā lielākā sala pasaulē, ko ekvators sadala līdzīgās daļās, tāpēc saullēkts un saulriets visu gadu ir gandrīz vienā laikā. Šeit nav gadalaiku, bet ir tikai lietus sezona un karstās saules sezona.

No kurienes radies šāds nosaukums – Borneo, ko lieto starptautiski? Atbildes nav. Taču salai ir dažādi vārdi, un daudzi to pazīst ar nosaukumu Kalimantāna, kā šo salu sauc indonēzieši. No sanskrita vārds ķalamanthana nozīmē ‘degošā laika sala’ (lai aprakstītu karsto tropu klimatu). 16. gadsimtā eiropieši salu sauca par Bruneju no sanskrita vārda varuņá – ‘ūdens’ vai Varuna, kas vēdās ir jūras un lietus dievs. Iespējams, pārpratuma pēc salu sāku dēvēt par Borneo. 

Vēl senākos laikos salu pazina pēc citiem vārdiem. 977. gadā ķīnieši salu sauca par Bo-ni, 1225. gadā javieši – par Tanjungnagara, kas tulkojumā nozīmē Tandžunpuras karaliste, jo salas krastos apmetās javieši un pasludināja to par savu.

Borneo salā atrodas trīs valstis, iedzīvotāju skaits ir ap 22 miljoniem un tas strauji aug, pateicoties musulmaņu īpatsvaram uz salas.

Indonēzija aizņem 73% salas teritorijas, un tajā dzīvo ap 16 miljoniem cilvēku, kuru lielākā daļa ir pārcēlusies no Indonēzijas salām Javas (40% iedzīvotāju), Sumatras, Papua, Malaizijas, Sulavesi, Bali un Lombokas, kas arī izskaidro Kalimantānas galveno reliģiju – islāmu. Tikai apmēram 2% iedzīvotāju ir Borneo iezemeši.

Bruneja aizņem 1% teritorijas ar tikai 440 000 iedzīvotāju, no kuriem 79% ir musulmaņi. Pēc nacionālā sastāva 65% ir malajieši, 10% ķīnieši un tikai ap 4% ir iezemieši (Kedayan un Lun Bawang etniskās grupas).

Malaizija aizņem 26% Borneo teritorijas, un šeit atrodas divi tās štati.

Lielākais pēc teritorijas ir Malaizijas štats Saravaka ar kopējo platību 124 451 km², kas ir 38% visas valsts teritorijas, kaut gan iedzīvotāju skaits štatā ir 2,79 miljoni jeb tikai 8,8% valsts iedzīvotāju. Saravakas štatā 50,5% iedzīvotāju ir iezemieši, kas ieradušies Borneo pirms 40 tūkstošiem gadu, tad malajieši 24,4%, ķīnieši 24,2% (lielākā daļa tika uzaicināta no Ķīnas 19. gadsimtā kā darbaspēks) un citi. Līdz ar malajiešu iedzīvotāju mazo skaitu musulmaņu štatā ir tikai 32,2%, lielākā daļa iedzīvotāju (42,6%) ir kristieši, 13,5% ir budisti.

Sabahas štata kopējā platība ir 73 631 km² (22% valsts teritorijas), to apdzīvo 3,207 miljoni iedzīvotāju (9,5%), no kuriem 55,8% ir iezemieši (to skaitā filipīnieši, kuri pārcēlās uz Borneo no Filipīnu dienvidiem, piemēram, badžau grupa, un pat iezemieši no Lieldienu salas), 11% ķīnieši un 5,7% malajieši. Vēl 1960. gadā musulmaņu bija 37,9% štata iedzīvotāju, bet mūsdienās 65% iedzīvotāju ir musulmaņi un tikai 27% ir kristieši.

Sabahas un Saravakas štati kopā aizņem 60% Malaizijas teritorijas, bet pēc iedzīvotāju skaita uz Borneo dzīvo tikai 18,3% iedzīvotāju.

TOP 5, KAS JĀREDZ

1. Lietusmeži. Tie ir otri vecākie meži pasaulē, un to vecums ir 130–140 miljoni gadu (pirmajā vietā ir Austrālija ar 100–180 miljoniem gadu seniem mežiem). Daba ir saglabājusies vēl kopš dinozauru laikiem, tāpēc šeit ir pilnīgi unikāli augi, kā kokpapardes, kukaiņēdājaugi, raflēzijas un simtiem dažādu savvaļas orhideju.
2. Eksotiski zvēri un putni. Tāds ir Borneo orangutans (otra orangutanu suga sastopama uz Sumatras salas Indonēzijā), gardegunpērtiķs, kas ir Borneo salas endēma suga, kas izdzīvojusi līdz mūsdienām (vecās pasaules pērtiķiem deguni vērsti uz leju, nav tvērējastes vai astes vispār nav, ir lieli, asi ilkņi, parasti neveido ilgstošas pāru attiecības, lielākā daļa dzīvo uz zemes, bet jaunās pasaules pērtiķiem deguna nāsis vērstas uz sāniem, ir plati deguni un tvērējaste), krokodils, pundurzilonis jeb pigmejzilonis, gibons, tarsijs, lori, saules jeb Malajas lācis, bārdainā mežacūka, rāpuļi, čūskas (pitoni, odzes u.c.), abinieki, Sumatras degunradzis, leopardkaķis, dūmakainais leopards, zvīņnesis un vairāk nekā 300 veidu dažādu putnu. Lielāko daļu no šiem zvēriem, rāpuļiem un putniem paši esam redzējuši dabā.
3. Daivings. Nevis vienkārši daivings, bet viens no labākajiem daivingiem pasaulē, kas atrodas Borneo austrumu piekrastē. Tā ir Sipadanas sala, kas ir atzīta par pasaulē top 5 daivinga vietu. Pat tad, ja jūs vienkārši peldēsiet ar masku, jūs redzēsiet zaļos bruņurupučus, koraļļu dārzus, haizivis (āmurgalvas haizivis un baltspuru haizivis), barakudas un milzum daudz koraļļu zivju. Arī makrodaivinga fani nepaliks vienaldzīgi, jo ir liela daudzveidība varžu zivju, lapu zivju, mazo jūraszirdziņu u.c.
4. Iepazīstiet Borno iezemiešus, to kultūru un tradīcijas. Sabahas štatā vien ir 32 etniskās grupas, Saravakas štatā – 57 etniskās grupas, bet Indonēzijas daļā to ir simtiem, kuri savu teritoriju sauc par Kalimantānu. Mūsdienās ļoti viesmīlīgi un draudzīgi, bet vēl Otrā pasaules kara laikā, kad teritoriju iekaroja japāņi, iezemieši cirta galvas japāņiem un nesa tās mājās kā trofejas. Borneo salā daudzas ciltis, tādas kā Murut, Iban, Djak, Kadazan Dusun, bija slavenas kā galvu mednieki.
5. Skaistās pludmales. Atpūta Dienvidķīnas jūras krastā, pastaiga pa balto smilšu pludmalēm un spožā saule visu gadu ļaus atpūsties gan ķermenim, gan dvēselei.

Mēs palīdzēsim iepazīt un iemīlēt to!