Par Bruneju

Bruneja (Brunei) ir sultanāts dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā. Valsts galvaspilsēta ir Bandarseribegavana (malajiešu val. Bandar Seri Begawan), kas atrodas Brunejas upes krastos. Iedzīvotāju skaits ir nepilni 430 tūkstoši. Valsts robežojas ar Malaiziju.

Vēsture

Pastāv uzskats, ka 14. gadsimtā sala bija Madžapahitas impērijas vasaļatkarībā.

Bruneja dibināta ap 1400. gadu. Tās dibinātājs bija Avans Alaks Betatars, kurš kļuva par sultānu Muhamedu Šāhu. Viņš pārcēla savu rezidenci no Garanas ciema, kas atrodas Temburonas rajonā, uz Brunejas upes rajonu. Leģenda vēsta, ka viņš esot ieraudzījis šo skaisto vietu un iesaucies: baru nah (tur tas ir), un no tā arī cēlās vārds Bruneja. Tas bija pirmais Brunejas valdītājs no musulmaņu Bolkiahu dinastijas, kas Brunejā valda vēl arī mūsdienās. Pirms Bolkiahiem Bruneja bija pakļauta budistu ietekmei.

14. gadsimtā Bruneja tika pārsaukta par Barunai, iespējams, no sanskrita vārda varuņ, kas nozīmē ‘jūras braucēji’. Vārdam Borneo ir tāda pati izcelsme.

No 15. gadsimta Bruneja kļuva par patstāvīgu sultanātu. 16. gadsimta pirmajā pusē tas pārvaldīja visu Kalimantānas ziemeļu piekrasti un tuvākās salas. 16. gadsimta otrajā pusē Indonēzijā sāka iespiesties eiropieši, un tas novājināja sultanātu. 19. gadsimta sākumā Bruneja kļuva par ievērojamu pirātu un vergu tirdzniecības bāzi.

1888. gadā Bruneja kļuva par Lielbritānijas protektorātu. 1941. gadā salu okupēja Japāna, bet 1945. gadā angļi atjaunoja pārvaldi.

Valts galva ir sultāns. Kopš 1962. gada praktiski visa vara pieder sultānam.

1984. gada 1. janvārī Bruneja oficiāli kļuva par neatkarīgu valsti – konstitucionālo monarhiju. Patieso neatkarību no britiem valsts ieguva 23. februārī, kad arī tiek atzīmēta Brunejas neatkarības diena.

Bruneja ir ANO locekle, tā ir iekļāvusies ASEAN valstu asociācijā (dibināta 08.08.1967., sākumā Indonēzija, Malaja, Filipīnas, Singapūra, Taizeme; pašlaik Laosa, Bruneja, Mjanma, Kambodža, Indonēzija, Malaizija, Filipīnas, Singapūra, Taizeme. 2018. gadā asociācija apvienoja 651 miljonu iedzīvotāju).

Kopš 1994. gada Bruneja atļauj Singapūras armijai iziet treniņus Brunejas teritorijā (pārsvarā mežos), un kā pateicību Singapūras valsts apmāca Brunejas armiju.

Ekonomiskā augšupeja sākās 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā, kad no 1999. līdz 2008. gadam iekšzemes kopprodukts pieauga par 56%. Bruneja kļuva par industriāli attīstītu valsti, kuras bagātība nāca no naftas un gāzes ieguves. Valstij nav iekšzemes kopprodukta parāda. Pēc laikraksta “Forbes” datiem, Bruneja ir pasaulē piektā bagātākā nācija.

Šariata likumi

Kopš 1957. gada Brunejā nav izpildīts nāvessods.

2014. gadā valstī ieviesa šariata likumus, atstājot soda sankciju ieviešanu uz vēlāku laiku. 2019. gada 3. aprīlī Brunejas sultāns Hasanals Bolkiahs aicināja strikti sekot islāma mācībai un paziņoja, ka ar nāvessodu tiks sodīta pederastija, laulības pārkāpšana, izvarošana, sekss ārpus laulībām un pravieša Muhameda zaimošana. Par lesbismu draudēs 40 pletnes cirtienu.

Vīzas

Eiropas Savienības pilsoņiem, to skaitā Latvijas pilsoņiem, iebraucot valstī, vīza nav vajadzīga līdz 90 dienām. Latvijas nepilsoņiem vīza ir jānoformē pirms iebraukšanas valstī.

Dreskods

Sievietēm nav ieteicams nēsāt blūzes un krekliņus ar atkailinātiem pleciem (viesi ir saņēmuši brīdinājumus). Svārkiem jābūt vismaz līdz celim. Pirms ieiešanas mošejā sievietēm jāuzvelk melns hidžābs (hidžābs tulkojumā no arābu valodas nozīmē ‘aizkars’ un ‘apsegt sevi’. Tas faktiski ir lakats, kas apvij galvu un sedz kaklu, atstājot redzamu sejas ovālu, taču citā versijā nereti ar to aizsedz arī muti līdz degunam. Hidžābs ir obligāta garderobes prasība islāmticībā esošām sievietēm. Valkājot hidžābu, ar apģērbu jābūt nosegtām arī visām citām ķermeņa daļām, atskaitot delnas un potītes), kuru izsniedz mošeja. Vīriešiem šorti ir aizliegti, var vilkt pusgaras bikses.

Valsts ekonomika

• 90% gāzes un naftas ieguve (katru dienu iegūst 167 000 barelu, kas ir 4. lielākais rādītājs dienvidaustrumu Āzijā).
• Ārzemju investīcijas saistībā ar Brunejas Investīciju aģentūru ar Finanšu ministriju. Valsts nodrošina bezmaksas izglītību, medicīnu un dzīvojamo platību.
• Kompānija Royal Brunei Airlines.

Bruneja ir ļoti atkarīga no importa: rīsi, pārtika, gaļa, automašīnas, elektronika. Bruneja importē 60% pārtikas preču, un lielākā daļa nāk no ASEAN valstīm.

Bankas

Citibank darbojās 1972.–2014. gadā, HSBC darbojās 1947.–2016. gadā, Bank of China atvērta 2016. gadā.

Mediji

Mediji pieder valdībai. Ir seši televīzijas kanāli, kas arī pieder valdībai.

Tiesības

• Homoseksuālisms sieviešu un vīriešu starpā ir aizliegts ar likumu. No 2019. gada 3. aprīļa vīriešiem par to ir nāves sods, nomētājot ar akmeņiem, bet sievietēm – 40 sitieni un/vai 10 gadi cietumsoda.
• Nāves sodi arī tiek piespriesti par aizskarošiem izteikumiem pret Muhamedu, Korāna aizvainošanu, par zagšanu, izvarošanu, neuzticību, slepkavību un sadomiju (sekss ar dzīvniekiem).

Apskates objekti

Istan Nurul Iman – Ticības gaismas pils

Pils atrodas uzreiz aiz galvaspilsētas. Tā ir lielākā apdzīvotā pils pasaulē pēc platības – 200 000 m² (257 vannas istabas, 1788 istabas, 17 stāvi, 5 baseini, 18 lifti). Pabeigta 1984. gadā. Pils izmaksas – 1,5 miljardi ASV dolāru. Pils ir sultāna oficiālā rezidence. To izmanto arī valdības pasākumiem. Pilī atrodas premjerministra ofiss. Šeit ir speciālas zāles svinībām, piemēram, prinču pasludināšanai un dzimšanas dienām. Publiski pili var apmeklēt tikai Hari Raya laikā, kad durvis ir atvērtas visiem apmeklētājiem. Trīs dienu garumā to apmeklē apmēram 110 000 viesu, kuri tad saņem dāvanas un ēdienus, bet bērni – naudu zaļās aploksnēs. Pils tiek atvērta arī 10 dienas Ramadāna laikā, lai kopīgi lūgtos Tadarus un Tarawish.

Karalisko regāliju muzejs

Muzejs atrodas pašā pilsētas centrā. Atvērts 1992. gada 30. septembrī. Pārsvarā ir aplūkojamas sultāna Hasanala Bolkiaha ar sudraba un zelta jubilejas svinēšanu saistītas lietas. Sākumā šo ēku sauca par “Čērčila memoriālo ēku”. To atvēra sultāns Omārs Ali Saifudins III, kurš bija liels Vinstona Čērčila fans. 1992. gadā to nosauca par Karalisko regāliju izstādi, bet 2017. gada 2. decembrī sultāna zelta jubilejas laikā – par Karalisko regāliju muzeju. Muzejā var redzēt 1992. gada sudraba jubilejas svinības, ir izveidota iela ar cilvēkiem un kariete, kas tika izmantota parādē. Ir arī otra kariete, kuru izmantoja kronēšanā 1968. gadā un arī karalienes vizītes laikā. Aplūkojami kronēšanas kostīmi, ceremonijas ieroči, kronis ar dārgakmeņiem.

Empire Hotel un Country Club

Viesnīca no balta marmora, ar zelta greznojumiem un apzeltītiem gaismekļiem. Atvērta 2000. gadā, un tajā strādā 800 darbinieku. Gultas veļa un dvieļi ir vislabākās kvalitātes. Sākumā celta kā sultāna brāļa rezidence, bet tad pārveidota par viesnīcu.

Omar Ali Saifuddien Mosque

Uzskata, ka tā ir viena no skaistākajām mošejām Dienvidaustrumāzijā. Nosaukta par godu Omāram Ali Saifudinam III, kas bija 28. Brunejas sultāns, un viņš arī ierosināja tās celtniecību. 1958. gadā ēka tika pabeigta, un tas ir modernās islāma arhitektūras simbols. “Brunei Times” rakstīja, ka mošeja ir mogulu un malajiešu stila apvienojums, tās arhitekts un skulptors bija itāļu arhitekts Rudolfo Nolli. Dizainu palīdzēja izveidot Rudolfo Nolli kopā ar sultānu. Pēc tam tika ieviesti uzlabojumi – mošeju pacēla uz paaugstinājuma, izveidoja lagūnu un citus. Celtniecību veica malajiešu inženieri. Aptuvenās izmaksas bija 7,7–9,2 miljoni ASV dolāru. Uz baržu, kas ir 16. gadsimta sultāna Bolkiaha Mahligai baržas kopija, ved tilts. Barža tika pabeigta 1967. gadā par godu Nuzul Al-Quaran (Korāna parādīšanās) 1400. gadadienai. Tā tika izmantota kā skatuve Korāna lasīšanas sacensībām. Mošeja atrodas uz 52 metrus augsta paaugstinājuma. Viena no iespaidīgākām lietām ir zelta kupoli. Mošeja apvieno renesanses un itāļu arhitektūras stilus, to rotā marmora stabi, vitrāžas un lustras. Gandrīz visi materiāli mošejas celtniecībai tika ievesti no ārzemēm: marmors no Itālijas, granīts no Šanhajas, kristāla lustras no Lielbritānijas un tepiķi no Saūda Arābijas.

Jame’ ‘Asr Hassanil Bolkiah Mosque – lielākā valsts mošeja

Lielākā mošeja pasaulē, nosaukta par godu 29. sultānam Hasanalam Bolkiaham Muizadinam Vadaulaham. Celtniecība sākta 1988. gadā, atvērta pēc pieciem gadiem 1994. gada 14. jūlijā – nakti pirms sultāna dzimšanas dienas. Mošeja tika celta kā piemiņa viņa valdīšanas 25 gadiem. Mošejas atrodas 4 km no galvaspilsētas Kiaronas ciemā, tā aizņem 20 akru zemes. Vienā reizē mošeja var uzņemt 4000 ticīgo. Celta turku mošeju stilā ar 29 zelta kupoliem un četriem gariem minaretiem (58 m). Apkārt mošejai ir dārzi ar strūklakām un skaistiem augiem. Mošejā ir atsevišķa ieeja ar eskalatoru sultānam.

Raja Isteri Pengiran Anak Hajah Saleha tilts

Tautā saukts par Sungai Kebun tiltu. Tas ir otrais garākais viena pilona vanšu tilts pasaulē. Tilts nosaukts par godu sultāna sievai. Atvērts 2017. gada 2. oktobrī, oficiāli atklāts 14. oktobrī kā daļa no zelta jubilejas ceremonijas svinībām ar uguņošanu. Kopējais garums 622 m, galvenais posms ir 300 m garš. Pats pilons ir 157 m augsts, kam galā ir islāma kupols 8,7 m diametrā un kas sver 9,5 tonnas. Šis tornis ir augstākā celtne valstī.

Temburonas tilts

Tilts ir 30 km garš, un tas savieno Menkubau un Sunaibesaru Brunejas Muaras rajonā un Labu Temburonas rajonā. Agrāk bija jāpārvietojas pa jūru ar motorlaivām, kas aizņēma 45 minūtes. Celtniecību uzsāka 2014. gadā. COVID-19 pandēmijas dēļ tilts tika atvērts pirms termiņa – 2020. gada 17. martā, dienu pēc tam, kad Bruneja aizliedza lielākajai daļai ārzemnieku ieceļot valstī, bet lielākajai daļai pilsoņu un iedzīvotāju – izbraukt no valsts, tādējādi Temburonas apgabals paliktu šķirts no pārējās valsts. Aptuvenās tilta izmaksas – 1,2 miljardi ASV dolāru.